Runājot par klimata riskiem uzņēmējdarbībā, pirmās asociācijas parasti ir plūdi, vētras, karstuma viļņi vai sausums. Taču uzņēmumam nav obligāti jāatrodas applūstošā teritorijā vai jāpiedzīvo vētras postījumi, lai klimata pārmaiņas ietekmētu tā darbību. Daļa risku uzņēmumu sasniedz netieši, caur elektroapgādi, darbiniekiem, piegādātājiem, infrastruktūru, apdrošināšanu vai klientu prasībām. Tieši tāpēc tos ir viegli nepamanīt, līdz tie sāk palielināt izmaksas, kavēt piegādes vai apdraudēt darbības nepārtrauktību.
Kuri ir septiņi klimata riski, par kuriem uzņēmumam būtu vērts padomāt jau šodien?
1. Elektroapgādes pārtraukums var apturēt vairāk nekā ražošanu
Vētras, spēcīgs vējš, slapjš sniegs un citi ekstrēmi laikapstākļi var radīt elektroapgādes traucējumus. Taču mūsdienu uzņēmumā elektrības pārtraukums nenozīmē tikai to, ka uz brīdi apstājas kāda iekārta.
Var nedarboties maksājumu sistēmas, serveri, noliktavu uzskaites sistēmas, ventilācija, dzesēšanas iekārtas, piekļuves kontroles sistēmas vai sakaru infrastruktūra. Tāpēc būtiski ir saprast, ja pazudīs elektrība, kuri uzņēmuma procesi apstātos pirmie un cik ilgi mēs varētu turpināt darbu?
2. Karstums var samazināt darba spējas un drošību
Karstuma viļņu kontekstā daudz runājam par darbinieku veselību, taču uzņēmumam nozīmīgs faktors ir arī pakāpeniska darbinieku produktivitātes samazināšanās. Karstās telpās darbinieki ātrāk nogurst, var samazināties koncentrēšanās spējas un pieaugt kļūdu risks. Ražošanā, būvniecībā, loģistikā un darbā ārpus telpām tas var ietekmēt gan darba tempu, gan drošību. Savukārt intensīvāka telpu dzesēšana palielina elektroenerģijas patēriņu un var radīt papildu izmaksas.
3. Uzņēmuma lielākais klimata risks var atrasties piegādes ķēdē
Uzņēmuma ēkas un ražotnes var būt drošas, taču kritiski svarīgs piegādātājs var atrasties reģionā, kuru skar plūdi, sausums, ugunsgrēki vai ekstrēms karstums. Klimata notikums simtiem vai pat tūkstošiem kilometru attālumā var izraisīt izejvielu trūkumu, piegāžu kavēšanos un cenu pieaugumu Latvijā. Tāpēc klimata risku novērtējumā ir vērts jautāt ne tikai “kas var notikt ar mums?”, bet arī “no kuriem piegādātājiem, resursiem un transporta maršrutiem esam kritiski atkarīgi?”.
4. Ūdens pieejamība un kvalitāte
Latvijā ūdens trūkumu ne vienmēr uztveram kā nozīmīgu uzņēmējdarbības risku. Tomēr ilgāki sausuma un karstuma periodi var ietekmēt ūdens resursu pieejamību, izmantošanu un kvalitāti. No ūdens ir atkarīga pārtikas ražošana, rūpnieciskie procesi, dzesēšana, tīrīšana un citas darbības. Tāpēc uzņēmumam tāpēc būtu jāzina ne tikai savs ūdens patēriņš, bet arī tas, kuri procesi bez ūdens nevarētu turpināties un vai tiem pastāv alternatīvas.
5. Apdrošināšanas izmaksu un seguma izmaiņas
Pieaugot ekstrēmu laikapstākļu radīto zaudējumu riskam, var mainīties arī apdrošinātāju skatījums uz uzņēmumu īpašumiem un darbības riskiem. Uzņēmumam tas var nozīmēt augstākas apdrošināšanas prēmijas, lielāku pašrisku, stingrākus nosacījumus vai ierobežotāku segumu atsevišķiem riskiem. Tāpēc noturība pret klimta izmaiņām var kļūt svarīga ne tikai risku vadītājam, bet arī finanšu direktoram. Preventīvi ieguldījumi ēkās, infrastruktūrā un darbības nepārtrauktībā var samazināt iespējamos zaudējumus un palīdzēt saglabāt uzņēmuma riskus apdrošināmus arī nākotnē.
6. Infrastruktūra var darboties, bet ne tādos apstākļos, kādiem tā sākotnēji projektēta
Ēka, jumts, drenāžas sistēma, ceļš vai ražošanas infrastruktūra var būt tehniski labā stāvoklī, bet tas vēl nenozīmē, ka tā ir piemērota nākotnes klimatiskajiem apstākļiem. Intensīvākas lietusgāzes var pārslogot lietusūdens novadīšanas sistēmas, ilgstošs karstums var palielināt dzesēšanas slodzi, bet biežāki temperatūras cikli var paātrināt atsevišķu materiālu nolietošanos. Tādēļ, plānojot ilgtermiņa investīcijas, svarīgi vērtēt ne tikai infrastruktūras stāvokli šodien, bet arī apstākļus, kuros tai būs jādarbojas pēc 10, 20 vai 30 gadiem.
7. Klimata risks var ienākt uzņēmumā caur klienta iepirkuma prasībām
Viens no mazāk redzamajiem klimata riskiem nav tieši saistīts ar laikapstākļiem. Liels klients, banka, investors vai starptautisks sadarbības partneris var pieprasīt informāciju par uzņēmuma emisijām, klimata riskiem, piegādes ķēdi vai pielāgošanās pasākumiem. Arī tad, ja uzņēmumam nav pienākums sagatavot obligātu ilgtspējas ziņojumu, spēja sniegt pamatotu un pārbaudāmu informāciju var ietekmēt tā iespējas piedalīties iepirkumos, saglabāt sadarbības partnerus vai saņemt finansējumu. Tādējādi klimata risku identificēšana un pārvaldība arvien vairāk kļūst arī par konkurētspējas jautājumu.
Vai zināt, kuri riski ir būtiski tieši jūsu uzņēmumam?
Klimata risku pārvaldība nesākas ar mēģinājumu sagatavoties pilnīgi visam. Tā sākas ar pareizo jautājumu uzdošanu, uzņēmuma kritisko procesu apzināšanu un būtiskāko risku identificēšanu.
Bezmaksas digitālais pašnovērtējuma rīks Klimatariski.lv palīdz strukturēti izvērtēt uzņēmuma fiziskos, pārejas, sistēmiskos un reputācijas klimata riskus un noteikt, kuriem no tiem būtu jāpievērš lielākā uzmanība.
Jo ātrāk uzņēmums pamana risku, jo vairāk tam ir iespēju savlaicīgi izvēlēties piemērotāko rīcību.