Kurš Jūsu uzņēmumā atbild par klimata riskiem? Ilgtspējas vadītājs, risku vadītājs vai uzņēmuma vadība? Patiesībā kvalitatīvi identificēt un vadīt klimata riskus nav iespējams bez daudz plašākas komandas iesaistes. Klimata pārmaiņu ietekme uzņēmumā neapstājas pie ilgtspējas stratēģijas. Tā var parādīties ražošanā, iepirkumos, , loģistikā, finansēs, infrastruktūrā un pat personāla vadībā un attiecībās ar klientiem. Tāpēc uzņēmuma noturībai ir svarīgi ne tikai veikt klimata risku novērtējumu, bet arī veidot darbinieku izpratni par to, kā šie riski var izpausties viņu ikdienas darbā.
Risku vislabāk pamana tie, kuri pārzina konkrēto procesu
Ilgtspējas vadītājs var zināt, ka karstuma viļņi kļūst par arvien nozīmīgāku risku. Taču tieši ražošanas vadītājs zinās, kuras iekārtas ir jutīgas pret temperatūras paaugstināšanos. Ēku apsaimniekotājs varēs novērtēt dzesēšanas sistēmu kapacitāti, savukārt personāla vadītājs – iespējamo ietekmi uz darbinieku veselību, drošību un produktivitāti.
Tas pats attiecas uz piegādes ķēdēm. Iepirkumu speciālists var zināt, ka kritiski svarīgai izejvielai ir tikai viens piegādātājs, bet loģistikas vadītājs zinās, ka noteiktam transporta maršrutam nav vienkāršas alternatīvas. Šādas zināšanas uzņēmumā bieži jau pastāv, tikai tās atrodas dažādās struktūrvienībās. Klimata risku novērtēšana palīdz tās savienot un paskatīties uz uzņēmuma ievainojamību kopumā. Tas nenozīmē, ka katram darbiniekam jākļūst par klimata ekspertu. Svarīgāk ir saprast cēloņu un seku sakarības un prast uzdot pareizos jautājumus. Ne tikai, vai šis piegādātājs piedāvā labāko cenu, bet arī, kas notiks, ja piegāde uz vairākām nedēļām apstāsies? Ne tikai, vai mūsu ēka atbilst šodienas prasībām? Bet arī, vai tā spēs funkcionēt biežāku karstuma viļņu un intensīvāku nokrišņu apstākļos?
Klimata risku novērtēšana ir komandas darbs
Ja klimata risku novērtējumu veic viens cilvēks, daļa atbilžu neizbēgami var balstīties pieņēmumos. Tāpēc vērtīgāks rezultāts rodas, iesaistot dažādu funkciju pārstāvjus – finanses, iepirkumus, personālu, ražošanu, loģistiku, infrastruktūras pārvaldību un uzņēmuma vadību.
Turklāt pati diskusija var palīdzēt atklāt riskus, kas iepriekš nav bijuši pamanīti. Jautājums par elektroapgādes pārtraukumu var atklāt kritisku atkarību no IT sistēmām. Saruna par iespējamiem plūdiem atklās ievainojamību transporta maršrutu plānošanā. Savukārt karstuma risks var izrādīties ne tikai darbinieku komforta, bet arī produktivitātes un izmaksu jautājums. Jo labāk darbinieki izprot klimata pārmaiņu radīto risku saistību ar savu darbu, jo lielāka iespēja, ka šie riski tiks ņemti vērā, izvēloties piegādātājus, plānojot investīcijas vai veidojot biznesa nepārtrauktības plānus. Labs sākumpunkts šādai komandas sarunai var būt arī bezmaksas pašnovērtējuma rīks Klimatariski.lv. To iespējams izmantot ne tikai rezultāta iegūšanai, bet arī kopīgai diskusijai par fiziskajiem, pārejas, sistēmiskajiem un reputācijas riskiem. Uzņēmuma noturību neveido viens klimata eksperts. To veido komanda, kas spēj riskus pamanīt, par tiem runāt un savlaicīgi rīkoties.
Klimata risku novērtējums nav vienreizējs uzdevums
Uzņēmums ir veicis klimata pārmaiņu radīto risku novērtējumu, identificējis būtiskākos riskus un sagatavojis rezultātus. Vai ar to darbs ir pabeigts? Nē! Un tam ir ļoti praktisks iemesls. Mainās ne tikai klimats. Mainās pats uzņēmums, tā piegādātāji, klienti, tehnoloģijas, infrastruktūra un tirgus. Risks, kas šodien šķiet maznozīmīgs, pēc dažiem gadiem var kļūt kritisks. Tāpēc klimata pārmaiņu radīto risku novērtējumu ir vērtīgi uztvert nevis kā vienreiz izpildāmu uzdevumu, bet kā regulāru uzņēmuma risku vadības procesa daļu.
Iedomāsimies, ka uzņēmums izvēlas jaunu kritiski svarīgas izejvielas piegādātāju. No cenas un kvalitātes viedokļa tas ir labs lēmums. Taču jaunais piegādātājs atrodas reģionā, kuru arvien biežāk skar sausums, plūdi vai ekstrēms karstums. Līdzīga situācija var rasties, atverot jaunu ražotni vai noliktavu, iegādājoties nekustamo īpašumu, mainot loģistikas maršrutus, ieviešot jaunu tehnoloģiju vai ieejot jaunā tirgū.
Arī risinājums vienam riskam reizēm rada jaunu atkarību. Piemēram, palielinot telpu dzesēšanas jaudu, uzņēmums labāk sagatavojas karstuma periodiem, taču vienlaikus palielina elektroenerģijas patēriņu un atkarību no nepārtrauktas elektroapgādes. Tāpēc klimata risku pārvaldībā svarīgi regulāri uzdot jautājumu: kas kopš iepriekšējā novērtējuma mūsu uzņēmumā vai tā darbības vidē ir mainījies? Turklāt jāseko ne tikai fiziskajiem riskiem. Var mainīties klientu prasības, finansējuma nosacījumi, tehnoloģijas, enerģijas tirgus vai normatīvais regulējums. Starptautisks sadarbības partneris var sākt pieprasīt informāciju par klimata pārmaiņu radītiem riskiem, kuru iepriekš neprasīja.
No risku saraksta līdz regulāram vadības procesam
Nav viena intervāla, kas būtu piemērots visiem uzņēmumiem. Tomēr klimata pārmaiņu radīto risku pārskatīšanu var sasaistīt ar jau esošajiem procesiem: ikgadējo risku izvērtēšanu, stratēģijas pārskatīšanu, budžeta vai investīciju plānošanu. Papildu izvērtējums var būt nepieciešams arī pēc būtiskām pārmaiņām, piemēram, kad tiek atvērtas jaunas ražotnes, mainīti nozīmīgi piegādātāji , veiktas lielas investīcijas vai notikuši ekstremāli laikapstākļi Šādi notikumi mēdz atklāt līdz šim neapzinātu ievainojamību.
Svarīgākais ir panākt, lai novērtējuma rezultāts nepaliek dokumentā, kuru atver tikai nākamās atskaites sagatavošanas laikā. Identificētajiem riskiem būtu jāpalīdz pieņemt lēmumus: kur nepieciešami preventīvi pasākumi, kādas investīcijas jāplāno, kuri piegādātāji vai procesi jāpārbauda rūpīgāk un kādi scenāriji jāiekļauj biznesa nepārtrauktības plānos.
Savukārt nākamajā novērtējumā jau iespējams jautāt, vai risks ir mainījies un vai mūsu veiktie pasākumi ir samazinājuši uzņēmuma ievainojamību? Tādējādi veidojas nepārtraukts cikls: identificēt, prioritizēt, rīkoties un pārskatīt.
Bezmaksas pašnovērtējuma rīks Klimatariski.lv var būt gan sākumpunkts pirmajam izvērtējumam, gan instruments, pie kura atgriezties, lai atkārtoti novērtētu uzņēmuma situāciju.