62% Latvijas uzņēmumu jau izjūt klimata pārmaiņu ietekmi. Taču tikai 17% ir izstrādājuši stratēģiju, kā pielāgoties fiziskajiem klimata riskiem. Šie Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2025. gada uzņēmumu aptaujas dati izgaismo būtisku atšķirību starp klimata pārmaiņu ietekmes apzināšanos un sistemātisku gatavošanos tai. Turklāt, salīdzinājumā ar iepriekšējo EIB aptauju, to Latvijas uzņēmumu īpatsvars, kuri izjūt klimata pārmaiņu ietekmi, ir pieaudzis no 51% līdz 62%.
Tātad jautājums vairs nav tikai, vai klimata pārmaiņas ietekmēs uzņēmējdarbību? Bizness šo ietekmi jau izjūt. Bet, vai uzņēmums zina, kuri klimata riski ir nozīmīgi tieši tā darbībai un kā tos vadīt?
No reaģēšanas uz sistemātisku risku vadību
Latvijas uzņēmumi nav pasīvi. EIB dati liecina, ka 59% jau ir veikuši vismaz kādu pasākumu fizisko klimata risku mazināšanai, piemēram, investējuši konkrētos pielāgošanās risinājumos vai nodrošinājušies pret iespējamiem zaudējumiem ar apdrošināšanu. Taču atsevišķi pasākumi vēl nenozīmē sistemātisku risku pārvaldību. Lai pieņemtu pamatotus lēmumus, vispirms nepieciešams saprast, kādi riski uzņēmumam pastāv, cik liela ir to iespējamā ietekme un kuriem no tiem jāpievērš uzmanība vispirms.
Piemēram, vai uzņēmuma ēkas un infrastruktūra ir pakļauta plūdu vai vētru riskam? Kā ilgstošs karstums var ietekmēt darbiniekus, ražošanu vai enerģijas patēriņu? Kas notiktu, ja ekstrēmi laikapstākļi pārtrauktu kritiski svarīgu izejvielu piegādi? Atbildes katram uzņēmumam būs atšķirīgas. Tieši tāpēc klimata risku izvērtējumam jāsākas ar konkrētā uzņēmuma darbību, nevis vispārīgiem pieņēmumiem.
Klimata pārmaiņu radīts risks ir arī finanšu risks.
Klimata risku novērtēšana ir cieši saistīta ar izmaksām, aktīvu vērtību, piegāžu drošību, investīcijām un spēju nodrošināt uzņēmuma darbības nepārtrauktību. Uzņēmuma līmenī tas var nozīmēt dīkstāvi, bojātus aktīvus, neplānotas izmaksas, piegāžu pārtraukumus vai nepieciešamību pēc papildu investīcijām. To apliecina arī Eiropas Vides aģentūras dati. Laikapstākļu un klimata ekstrēmi Eiropas Savienībā no 1980. līdz 2024. gadam radījuši aptuveni 822 miljardus eiro ekonomisko zaudējumu. Turklāt ceturtā daļa no šīs summas radusies tikai pēdējo četru gadu laikā no 2021. līdz 2024. gadam. Tas nozīmē, ka klimata risku ignorēšanai var būt ļoti konkrēta cena.
Savlaicīgs novērtējums savukārt ļauj uzņēmumam saprast, kur preventīvi pasākumi var samazināt nākotnes izmaksas, piemēram, vai nepieciešams pielāgot infrastruktūru, pārskatīt apdrošināšanu, dažādot piegādātājus, mainīt darba organizāciju vai paredzēt investīcijas uzņēmuma noturības stiprināšanai.
Būtiski ir vērtēt ne tikai fiziskos klimata riskus. Pāreja uz klimatneitrālāku ekonomiku maina arī regulējumu, tehnoloģijas, klientu prasības, finansējuma nosacījumus un tirgus apstākļus. Tādēļ uzņēmumu var ietekmēt arī pārejas riski, piemēram, nepieciešamība mainīt tehnoloģijas vai pielāgoties jaunām prasībām, sistēmiskie riski, kuru ietekme var skart uzņēmumu caur piegādes ķēdēm un infrastruktūru, kā arī reputācijas riski, kas saistīti ar klientu, sadarbības partneru un sabiedrības gaidām. Labs klimata risku novērtējums palīdz šo plašo jautājumu loku pārvērst pārskatāmā prioritāšu sarakstā.
Pirmais solis: saprast sava uzņēmuma riskus
Klimata risku novērtēšanai nav jāsākas ar sarežģītu un dārgu pētījumu. Tieši šim nolūkam radīts bezmaksas digitālais pašnovērtējuma rīks Klimatariski.lv, kas palīdz uzņēmumiem identificēt un prioritizēt fiziskos, pārejas, sistēmiskos un reputācijas klimata riskus. Rīks palīdz pārvarēt būtisko plaisu starp frāzēm “mēs redzam, ka klimata pārmaiņas mūs ietekmē” un “mēs zinām, kuri riski mums ir būtiski un ar ko sākt”.
Klimata risku novērtējuma mērķis nav paredzēt nākotni ar absolūtu precizitāti. Tā vērtība ir iespējā uzņēmumam savlaicīgi pamanīt savu ievainojamību, noteikt prioritātes un pieņemt datos un izpratnē balstītus lēmumus.
Jo agrāk uzņēmums zina savus riskus, jo vairāk tam ir iespēju tos vadīt, nevis tikai reaģēt uz sekām.
Avoti
• Eiropas Investīciju banka – EIB Investment Survey 2025: Latvia overview • Eiropas Vides aģentūra – Economic losses from weather- and climate-related extremes in Europe